AUTORS: DĀVIS SUHAREVSKIS

Lētas, bagātīgi pieejamas un potenciāli nāvējošas.
Sastāvdaļas tavā kosmētikas maciņā, kuras nevajadzētu lietot visu turpmāko mūžu.

Kopš skaistumkopšanas līdzekļu pastāvēšanas cilvēki skaistuma vārdā ir izmantojuši arī toksiskas sastāvdaļas. Viktorijas laikmeta dāmas izmantoja Atropa belladonna (melnās vilkogas) ekstraktu, lai paplašinātu acu zīlītes, riskējot ar redzes zaudēšanu. Lai iegūtu geišām raksturīgo izskatu, līdz 20. gs. sākumam izmantoja svinu saturošu balto sejas krāsu un tikai vēlāk to aizstāja ar rīsu pulveri. Diemžēl tieši tajā laikā radās jauna tendence – spīdošā kosmētika. Kāds ir tās noslēpums? Lai iegūtu šo spīdēšanas efektu, tika izmantots radioaktīvā rādija un fosfora maisījums. Nepatiesas informācijas un zināšanu trūkuma dēļ liela daļa šo produktu iemantoja lielu popularitāti. Mūsdienās tik kaitīgas sastāvdaļas uz savas sejas vairs neliekam. Vai tomēr liekam?

Aicinām iedziļināties slikto sastāvdaļu tumšajos ūdeņos,
lai uzzinātu, ko ir ieteicams nelietot.

Talks ir balts, necaurspīdīgs pulveris, ko izmanto acu ēnās, tonālajos krēmos, lūpu krāsās, citos kosmētikas līdzekļos, kā arī mazuļu pūderī. Tas šķiet nekaitīgs un pats par sevi tāds tas arī ir. Tomēr raktuvēs talks bieži sajaucas ar azbestu. Un, tā kā atdalīšanas process ir dārgs un sarežģīts, talks, kas tiek izmantots produktu formulās, parasti satur azbestu. Azbests ir minerāls, kam ir adatām līdzīga kristāliska struktūra (azbesta šķiedras), un, ieelpojot šīs mazās adatiņas, tās caurdur elpošanas orgānus un var izraisīt plaušu iekaisumu, dēvētu par azbestozi, kas pēc tam var izraisīt plaušu vēzi, mezoteliomu un plaušu asinsrites slimību.

Mēs visi pazīstam silikonu; esam to redzējuši un, visticamāk, esam ar to saskārušies. Tā kā tas ir viegli klājams un tam ir mīksta konsistence, silikons ir plaši izmantota kosmētikas sastāvdaļa. Lielākā daļa silikonu molekulu ir pārāk lielas, lai izkļūtu caur ādas barjeru un mums kaitētu, taču tās, kuras nav tik lielas, tiek klasificētas kā noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas. Absorbējot silikonus, tie izraisa hronisku iekaisumu, kas negatīvi ietekmē virsnieru dziedzerus un aknas, un sadalās mazākās molekulās, tostarp silīcija dioksīdā. Silīcija dioksīds ir kancerogēns piesārņotājs, kas kaitē imūnsistēmai un izraisa silikozi. Secinājums – ardievu, silikon!

Minerāleļļa – šķiet, šeit nebūtu ilgi jāprāto – kāpēc gan lai kāds gribētu uz savas sejas izmantot sastāvdaļu, kas ir iegūta no naftas, ja ir pieejamas dabīgas eļļas, kas satur labvēlīgas, ādu barojošas un lipīdu barjeru stiprinošas taukskābes. Tomēr minerāleļļa ir daudz lētāka un Pecunia non olet (“nauda nesmird” – no latīņu val.). Problēma ar minerāleļļu (neņemot vērā tās izcelsmi) ir tajā, ka tā iesūcas ādā un tai ir tendence inficēt mūsu ķermeni, t. i., tā nonāk mūsu taukšūnās un pat mātes pienā. Tomēr automobiļu dzinējiem tā noder lieliski.

Bet ko nu daudz par naftu, parunāsim labāk par vēl vienu atvasinājumu grupu: polietilēna glikoliem (PEG), kas ir izcils sliktas sastāvdaļas piemērs. Tie satur toksiskus un kancerogēnus piesārņotājus, ir aizdomas par to genotoksicitāti un, ja ar to vēl nav gana, tie ļoti labi iesūcas ādā un kalpo par citu – arī kaitīgu – sastāvdaļu transportētājiem. PEG – jūs esat atlaisti!

Lai sarakstu noslēgtu, noteikti jāpiemin FRP. Formaldehīdu izdalošie konservanti. Nepārprotiet – formaldehīds ir lieliska ķīmiskā sastāvdaļa. Tam ir daudzi lietojuma veidi, taču neviens no tiem nekādā veidā nav saderīgs ar dzīvību. Ar jebkādu dzīvības formu. Tas tiek lietots kā biocīds, dezinfekcijas un balzamēšanas līdzeklis. Nokļūstot dzīva cilvēka organismā, tas ir kairinošs un kancerogēns. Kosmētikas produktos tā ir daļa no vielas, ko izmanto kā lētu konservantu. Sadaloties uz siltās sejas ādas, tas izdala formaldehīda molekulu.

Šis saraksts ir tikai niecīgs visu potenciāli kaitīgo sastāvdaļu uzskaitījums. Šo visu sastāvdaļu pārzināšana un atturēšanās no to izmantošanas šķiet kā Dona Kihota cīņa ar vējdzirnavām un tas nebūs melots. Bet mēs šajā cīņā neesam vieni; tādas organizācijas kā ECOCERT, COSMOS u. c. modri vēro tirgu, izglītojot tos patērētājus un ražotājus, kuru zināšanas ir nepietiekamas. Jebkurā gadījumā – aizdomīgo sastāvdaļu dubulta pārbaude vienmēr ir laba doma!