Kāzu plānošanas un gaidīšanas laiks nereti izvēršas īstā sajūtu karuselī, no augstākā laimes punkta vienā mirklī aizšūpojot līdz pašai lejai. Vai trauslā robeža pa vidu maz ir iespējama un kā saglabāt emociju kausiņu pilnu, neļaujot tām līt pāri malām? Ievesmojies no Madaras un Aivara kāzu stāsta.

Madara un Aivars savām kāzām izvēlējās atkāpties no ierastās kāzu prakses, tāpēc nolīgtas kāzu aģentūras vai vedēju vietā nolēma visu plānot un organizēt pašu spēkiem. “Mūsu vedībām izvēlējāmies konceptu, kurā nav vedēju, tikai liecinieki baznīcā, jo vēlējāmies, lai mūsu mīļie var pilnvērtīgi atpūsties. Dzirdēti neskaitāmi stāsti, ka vedējiem, kas arī visbiežāk ir tuvākie cilvēki, kāzas izvēršas nevis par mīlestības svētku svinēšanu, bet par stresa pilnu diennakti, neraugoties uz visu gatavošanās laiku. To nevienam nodarīt nevēlējāmies,” atzīst Madara.

SAJŪTU KOMPASS

“Plānojot svētkus, tiem būtu jāatspoguļo pašu pāri – divus cilvēkus, katru savā būtībā un abus kopā kā savienību, ģimeni. Izvērtējot lietas, kas katram ir būtiskas, jau tiek iezīmētas svētku vadlīnijas.”

“Es esmu sajūtu cilvēks. Izbraukājot vairākus viesu namus, sapratu, ka vakara pasākumam tie būtu jauki, bet es nevēlējos piedzīvot otrā rīta sajūtu, kad puse viesu jau ir prom, un otra puse pie brokastu galda jau runā par prombraukšanu... kad dekorācijas jāmet miskastē un jāpako pāri palikušie salāti, kurus tāpat neviens vairs neapēdīs, jo svētki ir beigušies.”

“Lai noturētu īpašos svētku mirkļus pie sevis, pieņēmām lēmumu būvēt terasi svinībām savas privātmājas pagalmā. Mūsu māja ir meža ielokā, ar priedēm un pašu mežu pagalmā - arī mičošana noritēja tepat, saglabājot sajūtas pie un ap mājām, ne viesu namu.”

“Man ir žēl skatīties, kā ziedi novīst, tādēļ lūdzām viesiem – ja dāvināt, tad tikai ar saknēm! Attiecīgi, dekorējām visu ar ziediem podiņos, aizņēmāmies tos arī no vīra mammas dārza – viņai visu krāšņi izdodas izaudzēt.”

TĒRPI

“Arī tērpu izvēli daļēji noteica mūsu personības un dzīvesstils – vīrs regulāri velk žaketes un uzvalkus, tādēļ šādā tēlā es un citi viņu redz katru dienu. Uzvalkus, kādu parasti izvēlas līgavaiņi, viņš kā viesis jau izvēlējās māsu un draugu kāzās. Kad braucām pielaikot variantus, visi smalkākie uzvalki izskatījās “parasti”. Izvēlējāmies nestandartu – rūtainu, neformālu uzvalku, jo tāda vēl viņa skapī nav.”

“Jau tajā brīdī jau bija skaidrs, ka arī mana kleita nebūs standarta. Pielaikojot variantus – klasisku, gaišu, mežģīņu un citus man tīkamos fasonus, es izskatījos kā no žurnāla vāka (burvīgi fotosesijai, bet ne savās kāzās) vai kā dzimšanas dienā (pārāk redzēti, pat ikdienišķi). Es nevarēju sevi apmānīt, un arī mani mīļie to redzētu. Jau biju brīdinājusi vīru par krāsām savā kleitā, ko pasūtīju šūšanai pēc sevis izvēlētā fasona. Pirmajā mirklī viņš gan raudzījās skeptiski, bet zināja, ko ir bildinājis, tādēļ piekrita, ja svārki būs gaiši un arvien izskatīšos pēc līgavas.”

LAIME UN SKUMJAS

“Pirms kāzām mūsu mājās rosījās abu ģimenes uz maiņām un visi kopā būvēja, kārtoja, rotāja. Šis atbalsts bija mūsu “pasākumu aģentūra”. Pirms tam darbus centāmies organizēt secīgi, tomēr arī tas pilnībā neizdevās, un beidzamā brīža sīkumi izvērtās par nepārredzamu darbu kalnu, kuram, kā izrādās, tomēr var pārkāpt pāri. Stresā sevi nepazaudējām, paturot mērķi krāšņāku un pārāku.

Dažas dienas pirms kāzām, manas vecmāmiņas veselības stāvoklis kritiski pasliktinājās, kāzu dienā stabilizējās, bet īsi pēc tam viņa kļuva par mūsu Sargeņģeli debesīs. Vēl kāzu dienā ar tēti, kurš veda mani pie altāra, pārrunājām smagas dzīves realitātes atziņas. Tas ietekmēja visu ģimeni un noskaņu, padarot dzīvi līdz kaulam īstu un skaudru, kad lielai laimei cieši blakus ir īstas dzīves skumjas.”

MADARAS IETEIKUMI GATAVOJOTIES

“Pirmkārt – jācenšas būt patiesam katram pret sevi kāzu vīzijā un kopā ar otru cilvēku nonākt pie pasākuma vadlīnijām. Noteikti ir pāri, kuriem lielu lomu svētku plānošanā ieņem vīra vai sievas ģimenes ar saviem uzskatiem par pareizajām kāzām. Vajag uzklausīt, bet rast kompromisu arī pašiem sevī, jo tā ir jūsu, ne vecāku diena!”

“Nopietni izvērtējiet kāzu budžetu un paredziet vēl vismaz 30 % no summas, kas šķietami ir “maksimālā”. Nereti “darīt pašam” tiek tulkots kā “būs lētāk”, bet tā nebūt nav. Iekārtot pagalmu svinībām un uzbūvēt terasi izrādījās vismaz divas reizes dārgāk kā izīrēt lielu viesu namu vai telti. Kad netiek piesaistītas aģentūras un organizatori, par to maksājat ar savu laiku un nerviem – tam jābūt gataviem.”

“Mūs atbalstīja ģimenes, mēs ieplānojām laiku, mūsu koncepti bija spēcīgi un skaidri, kā arī tos pamatoja zināšanas, pieredze un prakse – kur nodrukāt, maketēt, galdus pasūtīt vai krēslus izīrēt un kā uzbūvēt. Ja kāds no šiem elementiem iztrūkst, iesaku tomēr meklēt profesionālus palīgus un konsultantus, lai svētku plānošana nepārvērstos mokošās ciešanās.”

“Teju gads ir pagājis un atskatoties varam secināt – nemainītu neko! Tas, šķiet, liecina, ka viss noticis pārdomātā harmonijā un saskaņā. Katram pārim šī vīzija ir cita – sekojiet tai, bet, lai nebūtu jāviļas, paturiet prātā realitātes uzliktos ierobežojumus.”

Paldies Madarai par skaisto pieredzes stāstu.

Foto: Linda Lauva.