Autors: Līva Oliņa

Pasaulē daudz runā par latviešu sieviešu skaistumu un to, cik daudz mums ir zināmu un apburošu modeļu uz salīdzinoši mazo iedzīvotāju skaitu. Tad nu šī ir viņa. Veiksmīgākā un atpazīstamākā latviešu supermodele pasaulē. Un, pazīstot Gintu, daudz svarīgāk par garo dizaineru sarakstu, ar kuriem viņa ir strādājusi, šķiet, ir minēt viņas cilvēcību, mīļumu, piezemētību un mīlestību pret dabu un tās produktiem savas ādas skaistumkopšanā. Viņa varētu uz mums skatīties no augšas, bet nē, viņa ir tepat līdzās, pasniedzot vienu roku jaunajām meitenēm savā modeļu nometnē un otru mums visiem pārējiem, sakot: “Nāciet, ejam, darām! Kopā mēs varam tikt daudz tālāk un būt daudz labāki! Kopā mēs varam rūpēties par dabu un cits par citu!”

No malas šķiet, ka Tev ar visu Tavu straujo dzīves ritmu un nemitīgo braukāšanu tomēr izdodas dzīvot saskaņā ar dabu.

- Daba ir tā, kas mums dod pašu labāko, kas dzīvē ir nepieciešams. Nekādas ķīmijas vai tehnoloģijas to nevar aizstāt. Nekas cits nevar mums sniegt to, ko saņemam, esot pie ūdens vai mežā. To, cik ļoti tas mani uzlādē, es jūtu, atbraucot uz Latviju pie mammas, kurai ir māja pie Daugavas blakus mežam. Te ir klusums un miers, kas uzlādē visspēcīgāk. Mirkļos, kad esmu sevi darbos iztukšojusi līdz nullei, tās ir vislabākās zāles. Agrāk vienmēr, kad beidzās modes nedēļu mēnesis ar neskaitāmām modes skatēm, es braucu atpakaļ uz Latviju, lai uzlādētos. Toreiz gan es neaizdomājos, kāpēc to daru, vienkārši tā gribējās. Tagad, raugoties atpakaļ, es to saprotu.

Vai jūti atšķirību starp Latvijas un Kalifornijas dabas enerģiju?

Varbūt es izjūtu to, ka citādāk uzlādē būšana mežā, pie ūdens vai kalnos. Šobrīd, dzīvojot Kalifornijā, arī esmu dabas tuvumā, kas ļauj rast iekšējo mieru. Losandželosā man ļoti patīk iet pārgājienos kalnos un jūtu, ka tas uzlādē citādāk nekā, piemēram, aktīvi pavadīts laiks ar suni pie ūdens. Mežā man vairāk patīk būt mierīgai, pastaigāties.

Kas Tevi pamudināja sākt kopt savu
sejas ādu ar dabīgiem līdzekļiem?

Piedaloties neskaitāmos šovos un fotosesijās ar lielu grima kārtu, man radās ādas problēmas, lai gan agrāk mani vispār nekas tāds nebija skāris. Sākumā es par to ļoti satraucos, vēlāk sāku izglītoties, meklējot internetā un grāmatās informāciju par augiem, kas palīdz sejas ādai. Tas arī bija viens no mirkļiem, kas ļāva apzināties dabas spēku un to, ka daba ir vislabākais mums, jo arī mēs dabas daļa. Atklāju ogli, pērļu pūderi, mačas tēju, kurā ir desmit reižu vairāk antioksidantu nekā zaļajā tējā ... Mani tas aizrāva aizvien vairāk un vairāk, līdz sāku pati mājās gatavot sejas maskas, pasūtot internetā sastāvdaļas. Sākumā gan gāja visādi, piemēram, vienā reizē, nezinu, kas man uznāca, bet es gatavoju sejas masku un nolēmu pievienot kanēli ... Tā dedzināja! Visa seja bija sarkana, un pati vēl piedevām uz sevi dusmīga! Bet arī to vajadzēja piedzīvot, lai saprastu, kas sader kopā un kas ne.

Un kādas ir Tavas iecienītākās mājās pagatavojamo sejas masku receptes?

Droši vien tās pašas vienkāršākās. Piemēram, ar pērļu pūderi, kuru es pasūtu Amazon. To vienkārši sajauc ar ūdeni un, ja vēlas, var piepilināt ēteriskās eļļiņas. Šī maska padara gaišāku sejas ādu, nomierina un ļoti labi ārstē izsitumus. Man ļoti patīk sajaukt to ar citrona eļļu. Pērļu pūderis vispār ir ļoti laba lieta – es to lietoju arī iekšķīgi un man tas ļoti palīdz problemātiskai ādai. Otra maska, kas man patīk un kuru lietoju īpaši pirms pirts, ir alvejas maska. Sagriež gabaliņos un izņem ārā to, kas puķei vēderā. Var sajaukt ar medu vai lietot vienu pašu. Ļoti, ļoti labi mitrina.

Tu arī diezgan aktīvi runā par vienreizlietojamās plastmasas neizmantošanu un vides aizsardzību. Kā Tu līdz tam nonāci?

Laikam vienkārši redzot to visu, kas notiek apkārt. Kalifornija īstenībā tādā ziņā šobrīd rāda priekšzīmi, piemēram, restorānos vairs nepasniedz salmiņus un nepiedāvā ūdens karafi bez jautāšanas. Bieži vien cilvēki neizmanto atnesto ūdeni un, lai arī tas ir krāna ūdens, tomēr tas ir izniekots ūdens, ja ir jālej ārā. Šobrīd ir pieņemts, ka ūdens ir jāprasa, tas man šķiet ļoti jauki. Daudz šādu mazu, bet nozīmīgu nianšu šobrīd notiek visapkārt un tas ļoti priecē. Tas ir tik ļoti svarīgi padomāt par to zemīti, uz kuras dzīvojam un ko aiz sevis atstāsim bērniem. Bieži vien cilvēkiem liekas, ka nekas jau traks nav, – es jau esmu tikai viens ... Bet, ja tā domā visi, nekādas izmaiņas arī nenotiks. Nē, mums visiem ir par to jāpadomā un jāmainās. Tie var būt sīkumi – sāc ar plastmasas salmiņiem, neizmanto vienreizlietojamos plastmasas traukus, paņem savu pusdienu trauciņu līdzi uz darbu un lieto to atkārtoti. Iegādājies vienu atkārtojami uzpildāmo ūdens pudeli, tas ietaupīs planētai simtiem, tūkstošiem plastmasas pudeļu nākamajos gados no Tevis viena paša.

Kāda Tev ir sajūta – vai mainās arī modes bizness?

Pamazām viss mainās, jā, to var redzēt vairāk un vairāk. Man ļoti patīk arī tas, ka daudzi lielie dizaineri ir atteikušies no īstās kažokādas. Šķiet, viens no pēdējiem zīmoliem nesen bija Versače (Versace) un tā jau ir liela uzvara! Es neesmu pret mantojumā saņemtu kažoku no vecmāmiņas vai iegādātu vintāžas veikalā, bet pietiek nogalināt jaunus dzīvniekus skaistuma vārdā. Daudzi dizaineri šobrīd mēģina arī rast alternatīvu un dabai veselīgākus veidus apģērbu krāsošanā. Piemēram, tie paši džinsi, kuru krāsošanai jāpatērē ļoti daudz ūdens. Šobrīd arvien vairāk dizaineru domā par to. Tas ir jauks piemērs, jo uz lielajiem dizaineriem visi skatās kā uz paraugu. Fotosesijās arvien vairāk ēdināšanā tiek izmantoti koka vai pat īstie keramikas trauki, kurus vēlāk nomazgā un lieto atkal. Tas priecē! Arī savā modeļu nometnē beidzot esmu par to padomājusi līdz galam. Grēkoju pirmajā gadā, kad bija ierīkota ūdens stacija, bet visi dzēra no vienreizlietojamajām plastmasas glāzītēm. Šogad katrai meitenei, pasniedzējiem un visiem bija metāla pudele ar nometnes logotipu, kuru viņi pēc tam paņēma līdzi un lietos vēl daudzus gadus.

Foto: Aiga Redmane

Vai jūti nelielu atbildību, jo tomēr Tavām gaitām ar sociālo tīklu starpniecību seko daudz jaunu meiteņu, kuras vari iedvesmot vienā vai otrā virzienā?

Protams, es par to domāju. Zinu, ka man, piemēram, Instagram seko daudz jaunu meiteņu. Tas uzliek atbildību, bet arī motivē. Piemēram, kad sadarbībā ar Myprint izveidojām manis veidotu dizainu alumīnija ūdens pudelei, saņēmu ļoti daudz vēstuļu. Meitenes rakstīja, ka tiešām tas ir licis aizdomāties par plastmasas patēriņu un to, kā varam to mazināt. Tā ka noteikti jūtu atbildību, gribu būt labs piemērs un, kā jau teicu, tas motivē arī mani pašu. Mums jāaug un jāmainās kopā!