Elīna Brūkle | 13. oktobris, 2021

Strādājot pie Deep Matter skropstu tušas stāsta, mūsu komanda nolēma iet neierastus ceļus un atteikties no klasiskajiem skaistumkopšanas reklāmas šabloniem, pārvēršot darbu pie kampaņas radošā eksperimentā.

Elīna Brūkle, MADARA Cosmetics

Aizkulišu foto: Liene Drāzniece

Ir tveicīgs jūlija rīts, kad mēs palēnām sarodamies Māra fotostudijā Āgenskalnā, kas ir viens no izteiksmīgākajiem Rīgas nostūriem — vēsturiski bagāts, mazliet sentimentāls un vienlaikus arī patīkami nenolaizīts.

Pirmajā fotosesijas dienā mēs pievēršamies analogajai fotogrāfijai, un šodien jātop kampaņas galvenajiem attēliem.

SAGAIDIET MŪZU
Viņa iespurdz telpā ar platu smaidu uz lūpām. Liene Podiņa, pasaulē pazīstamā latviešu modele un MÁDARA dekoratīvās kosmētikas seja kopš tās

pirmsākumiem 2019. gadā. Liene studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā un šobrīd turpina ar modes un reklāmas dizaina studijām Amsterdamā. Labestīga, bet arī pašpārliecināta būtne, kuras tuvumā ir patīkami pabūt.

Lienes nenoliedzami pievilcīgais, bet arī savdabīgais tipāžs ilgus gadus ticis uzlūkots ar zināmu atturību, taču šodien viņa piedalās pasaules prestižāko modes zīmolu skatēs un redzama smalkāko žurnālu stila lapās. Pirms diviem gadiem VOGUE ierindoja Lieni starp interesantākajām sejām, kas redzētas sezonas augstās modes iznācienos.

Liene Podiņa. Aizkulišu foto: Liene Drāzniece.

„Es ierados gandrīz skriešus — kā mazs bērns. Šī man bija pilnīgi jauna, unikāla pieredze. Arī mazliet satraucoša, jo es nezināju, kāds būs rezultāts.”

— Liene Podiņa, MÁDARA dekoratīvās kosmētikas seja

WET PLATE JEB MITRĀ KOLODIJA FOTOPLATE
Šī fotogrāfijas tehnika izgudrota 19. gadsimta vidū. Attēli tiek iegūti uz metāla (mūsu gadījumā — sudraba) plāksnēm, kas tiek īpaši sagatavotas mirkli pirms fotografēšanas un nevilcinoties attīstītas turpat studijā.

Šo tehniku Māris Ločmelis sauc par vienu no savām profesionālajām kaislībām nu jau septīto gadu.

Analogajā fotogrāfijā ir kaut kas apburošs un pat mazliet dumpiniecisks — it sevišķi šajā laikā, kad apkārt valda bezrūpīgi uzņemtu, bet rūpīgi retušētu digitālo fotoattēlu pārpilnība.

Māris basām kājām pienāk pie kameras un uzmanīgi ievieto tajā svaigi sagatavotu fotoplati, kas pārklāta ar īpašu ķīmisko vielu maisījumu. Liene sēž

pretī, raudzīdamās cieši kameras lodziņā un pūlēdamās neizkustēties.

Sākumā vēlme čalot un ļauties smiekliem kopā ar klātesošajiem ir ārkārtīgi spēcīga. Taču ar katru stundu Liene šķiet aizklīstam arvien tālāk pati savās domās.

Ik kadrs paredz mirkli, kad viņa fiksē pozu un skatienu, atstāta vienatnē ar sevi. Par ko cilvēks domā un kā jūtas šajā brīdī? Vai citu prombūtne atbrīvo? Vai gluži otrādi — sastindzina vēlmē izskatīties labi potenciālā skatītāja acīs? Šie bija jautājumi, kurus mēs palēnām formulējām un centāmies atbildēt darba procesā.

Mūsu sarunas un Lienes stāsti vēlāk pārtapa Deep Matter īsfilmas scenārijā.

„Tas ir kā nofotografēt dvēseli.”

– Māris Ločmelis, fotogrāfs

Notvēris kadru, Māris pazūd aiz fototelpas melnā aizkara. Pēc brīža iznāk laukā, turēdams rokā plati, uz kuras palēnām uznirst Lienes tēls. Šajā dienā mēs paspējam uzņemt 10 fotogrāfijas, neatkārtojamas un savstarpēji ļoti atšķirīgas.

NEPOZĒT, VIENKĀRŠI BŪT
Mūsu sākotnējais mērķis bija notvert dziļu, autentisku skatienu, kas brīvs no šabloniskas izteiksmes, virspusēja emociju atainojuma vai nojausmas par modeļa sociālajām lomām. Šī savdabīgā fotogrāfijas tehnika šķita esam īstais ceļš, kas mūs turp aizvedīs.

„Skaistumkopšanas reklāmā bieži dominē pavedinoši sieviešu tēli, kas cenšas savaldzināt skatītāju. Mēs gribējām pašķetināt skropstu tušas lietošanas dziļākos motīvus, uzdodot jautājumu, ko mums katram nozīmē acu kontakts, vizuālais tēls un kosmētika – gan profesionāli, gan individuāli.”

– Liene Drāzniece, MÁDARA galvenā dizainere

 

Mitrās kolodija plates (wet plate) fotogrāfijas: Māris Ločmelis

Mērķis bija sapludināt mākslas un reklāmas robežas, izaicinot pārliecību, ka reklāmai jāatbilst noteiktiem skaistuma kanoniem un komunikācijas kodiem, lai tā spētu pievērst uzmanību un padarīt savu darbu.

Vai pastāv tāda lieta kā patiess, atkailināts, nesamākslots skatiens? Var jau būt. Bet kā domā tu?

Deep Matter stāsts

ar Lieni Podiņu

 

Režisors: Māris Ločmelis | Art Direction: Liene Drāzniece | Makeup: Anete Salinieka | Mati: Diana Payton

AIZKADRA SARUNAS

Liene Drāzniece: man bija tāds novērojums. Es meklēju to dziļo acu skatienu. Kaut kādu patiesumu skatienā. Man prātā bija tā leģendārā National Geographic meitene1.

Liene Podiņa: jā, tā meitene ar zaļajām acīm.

Liene Drāzniece: tu redzi tikai tās acis, un tur ir viss. Pilnīgi skudriņas noskrien. Es meklēju tādu acu skatienu sievietēs. Nav viegli tādu atrast.

Liene Podiņa: domāju, tas ir dzīvesstāsts. Viņas acīs ir daudz sāpju, un, liekas, arī to fotogrāfu viņa nebija priecīga redzēt.

– Kā cilvēki nodibina kontaktu vēl pirms vārdiem?
– Ar acīm, tas ir pirmais.

Liene Podiņa: tiklīdz tu iemūžini sevi fotogrāfijā, tu atdod savu seju daudziem cilvēkiem. Un tev ir jāstājas pretī bailēm, ka ne visiem tu būsi mīļa, ne visiem tu būsi skaista, un varbūt tieši tur rodas tās emocijas. Rodas jautājums — kādai man būt?

Liene Drazniece: tas ir ārkārtīgi intīmi.

Liene Podiņa: jā.

Liene Drāzniece: kā cilvēki nodibina kontaktu vēl pirms vārdiem? Tu paskaties, kaut ko nolasi, un tikai tad runā.

Liene Podiņa: ar acīm, tas ir pirmais.

Liene Drāzniece: kad tu to saproti, īstenībā nav viegli skatīties visiem acīs, ja tu vēlies kontaktēties patiesi, nevis izliekoties.

Liene Podiņa: man tā bija ar Patriku (fotogrāfs Patrick Demarchelier). Viņš ir bildējis daudz slavenību, un tajā brīdī es sāku domāt: kas es esmu viņa priekšā? Tad sapratu — jā, tas ir viņš, un mēs te radām mākslu. Es tur esmu tāpēc, ka viņš manī kaut ko saskatīja, viņš gribēja, lai es esmu es. Tieši tas viņu fascinēja. Tur bija arī kāds, kurš kliedza: we booked you to be like a boy, what are you doing?, bet Patriks klusi atbild: no, you are beautiful, just do what you are doing, don’t listen to him. Kurā man klausīties? Tajā, kurš skatās uz mani caur kameru un ļauj būt man pašai, vai tajā, kurš liek izlikties?

Liene Podiņa: maigums nav mana komforta zona. Lai panāktu šo emociju manā sejā, ilgi nācās mācīties. Šo sajūtu es uzķēru vienā bildēšanā — es nezinu, ko mana seja dara, bet, ja manī iekšā ir tā maigā, sapņainā sajūta, to varēs redzēt arī fotogrāfijās.

„Tiklīdz tu iemūžini sevi fotogrāfijā, tu atdod savu seju daudziem cilvēkiem.”

– Liene Podiņa, MÁDARA dekoratīvās kosmētikas seja

Elīna Brūkle: mani interesē priekšstats par patieso. Patieso būtību, patieso es. Vai tas nav mūsu izdomājums? Vai tomēr kaut kas tāds, ko tiešām iespējams uzmeklēt?

Liene Podiņa: man liekas, tas ir tad, kad tu iemīli sevi tādu, kāds esi. Tu vari piecelties no rīta un neuzlikt to kosmētiku, aiz kuras slēpties. Tad kosmētika ir vēl viens ekstra solis, kas ļauj sajusties vēl labāk. Patiesums man nozīmē būt mierā ar sevi. Vismaz man. Kad es vairs nekritizēju sevi pat sliktajās dienās.

Liene Drāzniece

Liene Podiņa: Braiens Molko varēja būt kleitā uz skatuves, tie viņa garie mati — tu dažbrīd nevarēji pateikt, puisis vai meitene. Viņš bija mans mīļākais mūziķis gadiem ilgi. Man ļoti patīk dualitāte.

Liene Drazniece: skatoties uz dekoratīvo kosmētiku, kas tev liekas interesanti?

Māris Ločmelis: ka nevar pamanīt.

Liene Drazniece: kad tu satiec cilvēku, kā tu nodibini kontaktu? Kā tev tas sanāk kā fotogrāfam?

Maris Locmelis: ja godīgi, nedomāju, ka tagad iešu un par tevi kaut ko uzzināšu. Es ļauju cilvēkam būt pašam kameras priekšā, es nediriģēju. Man, protams, ir savs uzstādījums, saskaņā ar kuru darbojos, bet man negribas iejaukties ar savām vadlīnijām, naratīvu vai tekstu, kas cilvēku kaut kādās viņa izpausmēs ierobežotu.

Liene Podiņa: es tušu lieku tikai tad, ja tiešām zinu, ka gribu komunicēt ar skatienu.

Māris Ločmelis: es noteikti ievērotu sievieti, kura būtu uzkrāsojusi tikai skropstas vai uzacis. Viens mirklis, ko viņa sev veltījusi, un skatiens kļūst izteiksmīgāks. Tu vienkārši pamani, ka kaut kas ir pamainījies.

Liene Drāzniece: tas, kas mani interesē – uz ko mēs labprāt skatāmies, kā uztveram cilvēkus, un ko tas vēsta par mums kā sabiedrību. Bieži vien ir ļoti grūti paskatīties otram acīs. Vai vienkārši uzmeklēt acu kontaktu. Kas ir tas, no kā cilvēki baidās?


1 Afgāņu meitene, fotogrāfs Stīvs Makkarijs (Steve McCurry), žurnāla National Geographic vāka foto, jūnijs 1985.

 

JAU DRĪZ

26. oktobris

Deep Matter

kuplinoša skropstu tuša

UZZINI VAIRĀK