Kādēļ āda noveco un kā neitralizēt vides kaitīgo ietekmi, lai neļautu tai laupīt ādas tvirtumu un veselīgo mirdzumu? 
Brīvie radikāļi un antioksidanti – populāri vārdi, bez kuriem neizpaliek neviena saruna par ādas kopšanu un novecošanos. Un varam būt droši, ka dzirdēsim tos arvien biežāk – zinātnieki lēš, ka brīvie radikāļi (un nevis gēni!) izraisa līdz pat 90% ādas pirmo novecošanās pazīmju. Taču kas tie īsti ir un kādā veidā, apzinoties brīvo radikāļu postošo klātbūtni, neitralizēt to kaitējumu, lai saglabātu ādu veselīgu, tvirtu, un mirdzošu? 

KĀDĒĻ ĀDA NOVECO?

Pastāv divu veidu ādas novecošanās mehānismi. Pirmais ir iekšējā jeb hronoloģiskā novecošanās. Tā ir ģenētiski noteikta un progresē pakāpeniski visas dzīves laikā. Hronoloģiskās novecošanās pazīmes parasti sāk parādīties tikai ap 50 gadu vecumu. Tas nozīmē, ka torētiski mums pastāv iespēja izskatīties nevainojami ļoti ilgu laiku. Bet kādēļ mēs sākam ievērot elastības mazināšanos, nevienmērīgu sejas toni, mirdzuma trūkumu un pirmās smalkās līnijas un krunciņas jau 30 gadu vecumā vai pat vēl agrāk?

Patiesība ir tāda, ka līdz pat 90% pirmo redzamo ādas novecošanās pazīmju izraisa ārēji faktori (dzīvesveids un vide), nevis gēni vai gluži vienkārši laiks. Šo mehānismu sauc par ārējo novecošanos un tā atstāj milzu ietekmi uz to, kā mēs izskatāmies. Šī tipa novecošanās cieši saistīta ar brīvajiem radikāļiem un to destruktīvo ietekmi uz ādu. 

KAS IR BRĪVIE RADIKĀĻI?

Brīvie radikāļi ir izteikti reaktīvas (lasi: izbadējušās) skābekļa molekulas, kurām trūkst viena elektrona – šis iztrūkums padara tās strukturāli nestabilas. Cenšoties atgūt stabilitāti, brīvie radikāļi mijiedarbojas ar citu netālu esošu ādas šūnu, kolagēna vai DNS molekulām, lai atņemtu tām pašiem trūkstošo elektronu. Diemžēl šis process turpinās un atkārtojas atkal un atkal no jauna, izraisot destruktīvas ķēdes reakcijas, ko sauc par oksidatīvo stresu. 

Brīvos radikāļus masveidā producē dažādi vides faktori, piemēram, piesārņojums un radiācija, īpaši negatīvi ietekmējot atsegtās ādas zonas – seju, kaklu un rokas. Oksidatīvo stresu lielā mērā veicina arī dzīvesveida paradumi (smēķēšana, neveselīga diēta u. tml.) un dažādas bioķīmiskas reakcijas mūsu ķermenī, ko izraisa slimības vai, piemēram, smaga aerobā slodze. 

AIZSARGĀ SAVU ĀDU 

Mums par laimi, daba ir radījusi īpašu aizsargmehānismu pret brīvo radikāļu negatīvo ietekmi – tie ir antioksidanti. Mijiedarbojoties ar brīvajiem radikāļiem, antioksidanti neļauj tiem bojāt veselos ādas audus un aptur destruktīvās oksidācijas reakcijas. Ir antioksidanti, kurus ražo mūsu ķermenis, tomēr daudzus neaizstājamus antioksidantus nepieciešams nodrošināt gan ar diētu, gan ārīgi – ar ādas kopšanas līdzekļiem. Lai sargātu ādu no vides kaitējuma un priekšlaicīgas novecošanās, ārīga lietošana patiesībā tiek uzskatīta par daudz efektīvāku, nekā iekšķīga.

Rasaskrēsliņš ir vienkāršs, bet vērtīgs ziemeļu augs.
Tas satur spēcīgus antioksidantus,
kas sargā ādu no brīvo radikāļu ietekmes

Liela daļa nozīmīgāko antioksidantu ir dabīgas molekulas, ko ģenerē augi, lai nodrošinātu savu veģetāciju un aizsardzību pret ārējās vides kaitējumu un slimībām. Plaši pazīstami antioksidanti ir, piemēram, vitamīns E (atrodams sojā, avokado) un C (atrodams lācenēs, pīlādžos, kabačos), kā arī beta karotīns (zināms arī kā provitamīns A), kas atrodams sarkanas krāsas augļos un dārzeņos.

Atsevišķiem augiem raksturīga īpaši augsta polifenolu un antocianīnu koncentrācija. Piemēram, Alchemilla Vulgaris jeb rasaskrēsliņš satur iespaidīgu daudzumu polifenolu, kas spēj neitralizēt līdz pat 90% brīvo radikāļu kaitējuma.

Dažādiem antioksidantiem piemīt atšķirīga iedarbība. Kādi no tiem nomāc brīvo radikāļu veidošanos (lasi: novērš ugunsgrēku), kādi tos neitralizē (lasi: darbojas kā ugunsdzēsēji, kas apdzēš liesmas), kamēr citi spēj labot nodarītā kaitējuma sekas (lasi: atjauno namu pēc ugunsgrēka). Panākumu atslēga ir kombinēt vairāku tipu antioksidantus, tādējādi nodrošinot pilna spektra aizsardzību.

Paparde satur
vielas, kas palīdz cīnīties
pret ādas kolagēna degradāciju

KĀ RĪKOTIES?

Rūpējies par to, lai uzņemtu dažādu veidu antioksidantus gan ar uzturu, gan kosmētikas līdzekļiem. Dod priekšroku formulām, kuru sastāvā ir dabīgas, aktīvas vielas, kas spēj neitralizēt brīvos radikāļus. Ēd gudri – svaigu, dabīgu, krāsainu ēdienu, – lai nodrošinātu sev antioksidantiem bagātu diētu. Augu, ogu un dārzeņu krāsa bieži vien norāda uz konkrētu antioksidantu klātbūtni tajos (sarkana un dzeltena liecina par kartenoīdiem, zila – par antocianīniem u. tml.).

Katru rītu un vakaru lieto ādu mitrinošu līdzekli ar dabīgiem augu ekstraktiem – tādā veidā sniegsi ādai nepieciešamo antioksidantu devu, nodrošinot pilnvērtīgu aizsardzību pret vides kaitējumu. Antioksidantiem bagāts krēms, uzklāts no rītiem, kalpos kā vairogs, kas pasargās tavu ādu no piesārņojuma un saules negatīvās ietekmes, savukārt atjaunojošs nakts krēms palīdzēs neitralizēt brīvo radikāļu kaitējumu un atjaunot bojātās ādas šūnas.

Valkā saulesbrilles un cepures, kas pasargās ādu no kaitīgajiem UV stariem. Izvēlies dabīgu aizsargkrēmu. Ņem vērā, ka sintētiski krēmi, lai arī palīdz neitralizēt kaitīgos UV starus, tomēr paši var izraisīt oksidācijas reakcijas, tādēļ labāk dod priekšroku dabīgiem UV filtriem uz minerālu pamata.

Cik vien iespējams, izvairies no pilsētvides piesārņojuma. Piesārņots pilsētas gaiss var būt pat 3000 reižu kaitīgāks nekā tabakas dūmi – it sevišķi karstās dienās, kad toksīni turas sevišķi zemu. Ja esi pilsētnieks, katru vakaru rūpīgi attīri sejas ādu un pēc tam lieto antioksidantiem bagātu, mitrinošu krēmu. Uzņem pietiekami daudz ūdens un atvēli sev kvalitatīvu miegu. Āda būs pateicīga, un tas būs acīmredzams.