Mīlestība no pirmā acu skatiena, mīlestība uz visu mūžu... Kur beidzas mīlestība un sākas pieradums? Un vai laika pārbaude jūtas dara tikai stiprākas? Mēs jautājām Pārslai un Varim, kuri viens otru sauc par savu veiksmes stāstu jau 43 gadu garumā.

PĀRSLA UN MĪLESTĪBA

Mīlestība ir...

dabas parādība. Reta dabas parādība.

Mīlestība nav...

ikdienas parādība.

Īpašības, kuru dēļ manī var ieķerties...

nešpetnums. Tieksme pabarot.

Stulbs aizspriedums par mīlestību...

romantiskajā kino to stulbumu labi redz. Tur visam ir pareizais risinājums, labas beigas un paredzamība. Arī dzīvē var būt labas beigas, bet ne paredzamība. Dzīvē visas vienmēr iznāk citādi kā paredzēts. Mīlestībā nav tikai skaistais vien.

Savu partneri ikdienā saucu par...

veco muļķi. Vīru un papu.

Nekad neesmu otram teicis, bet varbūt derētu...

ka vecie muļķi arī ir mīļi.

Savā partnerī visvairāk novērtēju...

to, ka viņš reizēm izdara kaut ko man par prieku. Neprasot.

Otrs man ir iemācījis...

būt prasīgākai pret sevi. Jaunībā viņš bija izdresēts un iemācīja, ka spilvenam jābūt noliktam kā vajag, grīdai jābūt sakoptai. Tagad gan viņš pats ir palaidies. Paps mani izmācīja, ka darbam jābūt padarītam. Jaunībā viņš mācīja zupu izvārīt un vēl visu ko – reāli mācīja, nevis deva stulbus padomus!

Jūsu iepazīšanās stāsts...

Esam kopā jau 43 gadus. Iepazināmies kalnos – vienā vilcienā braucām uz pārgājienu. Vispār jau biju viņu ievērojusi, bet neizrādīju interesi, taču tad paps atrakstīja vēstuli. Aizgājām uz randiņu Arkādija parkā.

Brīdis, kad sapratu: “Viņš ir īstais!”...

Laikam pēc otrā randiņa. Viņš aizņēmās motociklu, tas bija pavasaris. Mēs aizbraucām uz Enguri pie jūras. Visi no draugu grupas jau bija puslīdz saprecējušies, bet mums jau bija 23 gadu.

Jūsu laimīgākie mirkļi...

meitas piedzimšana. Visādi kopīgi ceļojumi. Tās bija priecīgas dienas, kad izdevās izmukt no laukiem un paceļot pa Latviju, Lietuvu, Igauniju. Ļoti daudz bijām braukājuši vasaras brīvajās nedēļās.

Kad otrA nav blakus, visvairāk pietrūkst...

drošības sajūtas. Ikdienā, kad skrien uz darbu, jau nekas nepietrūkst, bet pēc ilgāka laika... it īpaši pagājušajā vasarā, kad paps bija slimnīcā. Atbalsts.

Viena mīlestība uz visu mūžu...

tā pārvēršas par mīļu, dažreiz kaitinošu pieradumu. Mīlestība var būt, bet tā vairs nav akūta.

Mūsu jaunības laiki..

Atmiņas par to, kā bija, arī jau ir pabalējušas. 43 gadi ir daudz un mūsdienās tas skaitās retums, ja cilvēki vēl ir kopā. Tie bija stingrā režīma laiki un atmiņas ir dalītas. Bija sapņi, kas piepildās un sapņi, kas nepiepildās. Tagad iespēju ir vairāk un daudz kas ir atkarīgs no cilvēka paša, bet tolaik blakus apstākļi lielā mērā noteica dzīvi. Kad bijām jauni, tas bija pirmais protesta laiks – hipiju laiks visā pasaulē, ko centāmies atdarināt. Bijām paibērniņi, salīdzinot ar hipijiem, bet tās vēsmas un doma, ka ir pret kaut ko jāprotestē, tāpat izplatījās.

VARIS UN MĪLESTĪBA

Mīlestība ir...

Tas ir tik ļoti personīgi, ka ne ar vienu par tādām lietām nerunāju. Brīnišķīga atbilde.

Mīlestība nav...

Arī tā būtu ļoti personīga atbilde. Par šo tematu runā tikai ar to personu, pret kuru tas attiecas. Par to runājam tikai mēs divatā, un trešajiem, ceturtajiem, piektajiem nav nekādas daļas.

Manī var ieķerties, jo...

esmu brīnišķīgs cilvēks. Saproti, tur alfabētā pietrūkst burtu un latviešu valodā vārdu, lai to visu aprakstītu.

Savukārt es varu ieķerties, ja...

jūtos komfortabli otra acīs un caur otru. Tieku godināts, slavēts un saulītē celts.

Savu partneri ikdienā saucu par...

mājinieku lokā saucu par Sauļi, bet svešāku cilvēku kompānijā meklēju oficiālāku nosaukumu. Tur ir mīļuma gradācijas.

Viens attiecību padoms visiem pasaules cilvēkiem...

diemžēl katrs mācās no savām kļūdām, nevis no citu padomiem.

Savā partnerī visvairāk novērtēju...

To, ka viņa mani spēj paciest. Bet tā tas ir.

Otrs manī ir izmainījis...

viņa mani ir padarījusi par mazāku egoistu. Bija ļoti gari maldu gadi, līdz mēs satikāmies.

Jūsu laimīgākie mirkļi ir...

faktiski tas saraksts ir garš, ļoti garš. Viss, kas personīgā dzīvē bijis – bērni, viņu veiksmes, mazbērni.

Kad neesat blakus, visvairāk pietrūkst...

visvairāk pietrūkst viss, ar ko ikdienā ņemamies. Man labāko draugu ir daudz, bet Sauļe ir īpašs labākais draugs.

Viena mīlestība uz visu mūžu...

Tu zini, tas ir tāds veiksmes jautājums. Jā, tā ir ļoti liela veiksme. Tāds Dieva pirksts. Sauļe ir mans veiksmes stāsts. Pēdējais pusgads mums bijis tāds baznīcas jautājums – ne burtiskā ziņā, bet tāds lielo kopsakarību un vērtību jautājums. Kas ir noticis, kāpēc noticis... pēc visām lietām nāk kādi secinājumi un skola. Tas viss ir jāizdibina, it sevišķi mūsu vecumā. Ir jāsaprot dažādas lietas, kas līdz šim notikušas un kas vēl tikai būs. Šobrīd viss jānovērtē citādā skatījumā – ja agrāk likās pašsaprotami un katra diena bija kā vienkāršs skrējiens, tad tagad, kad tuvojies tiem vārtiem, viss jānovērtē kā liela dāvana. Ļoti tuva un personīga.