Novembris ir īpašs laiks, kad mēs, Latvijas cilvēki, svinam savu brīvību un saknes. Mēs uzrunājām MÁDARA komandu, aicinot dalīties stāstos par savējām.

ĻUBOVA, RADA BRĪNUMUS MÁDARA LABORATORIJĀ

Manas ģimenes saknes aizsākās tālu Sibīrijas austrumos. Dievišķi skaista daba, dzidrā Amūras upe un iežu daudzveidība – vide, kurā izauga mani vecvecāki. Nav brīnums, ka ģeoloģija abiem kļuva par gara un dvēseles darbu. Aizraujošas ekspedīcijas, pētījumi, mīlestība pret dabu un romantisms bija viņu dzīves kredo. Esmu pārliecināta, ka radošo un pētniecisko garu esmu mantojusi no saviem senčiem. Tāpat kā viņi pētīja zemi un kalnus, es pētu katru dzīvās un nedzīvās dabas aromātu. Priekšmets, kas veido saikni ar manām saknēm, ir glezna, kurā attēlota skaista un noslēpumaina Sibīrijas ainava. Gleznas audekls ir koks no Sibīrijas meža, krāsas – dažādu veidu kalnu pusdārgakmeņi. Skatoties šajā gleznā, es jūtu svaigu un saltu gaisu… Zemes un meža aromātu… Es izjūtu šo gleznu kā smaržu, un aromāti kā pavadoņi palīdz man sadzirdēt un sajust manu senču garu.

LIENE, GĀDĀ, LAI MÁDARA LABI IZSKATĀS

Man nav saglabājušos priekšmetu vai lietu, kas atgādinātu par manām saknēm. Es tās spēcīgi izjūtu caur zemi. Caur mūsu dabu. Šis attēls tapis 2001. gadā Kolkā, un šajā mirklī sakņojas vēl kāds stāsts. Pēc 5 gadiem un ilgstošiem Latvijas sajūtas meklējumiem, šīs pašas vietas iedvesmota, tapa arī MÁDARA vizuālā identitāte.

DĀVIS, ZINA STĀSTĪT PAR IKVIENU SASTĀVDAĻU TAVĀ SEJAS KRĒMĀ

Šis Zenīts piederēja manam vectēvam. Tas bija viņa acuraugs, un tagad es esmu to paņēmis sev. Fotografējot ar Zenītu, mācos pacietību, jo katrs kadrs ir dārgs un svarīgs. Pieliekot aci pie skatu lodziņa, sajūtu ādas čehola smaržu un iedomājos, kā vectēvs 30 gadus atpakaļ centās darīt to pašu, ko tagad es. Tā ir saikne ar maniem tuvajiem, jo ikdienas steigā nesanāk tik bieži sazināties.

LOTTE, RADĪJA MÁDARU UN TURPINA TO RADĪT KATRU DIENU NO JAUNA

Novembris ir mēnesis, kas liek atgriezties pie saknēm. Kad lapas nobirušas un debesis ir pelēkas, es sajūtu, ka ir kas lielāks un dziļāks, kas veldzē manu dvēseli. Mana māte nāk no Igaunijas un nupat pabeigusi darbu pie grāmatas par mūsu dzimtas ģenealoģiju, izzinot saknes, kas ietiecas 17. gadsimtā. Mans vācu izcelsmes vecvecvectēvs bija pazīstams Sanktpēterburgas uzņēmējs, kas piegādāja gravētus metāla un kristāla izstrādājumus pat cara ģimenei. Tā, lūk, viens no mūsu ģimenes dārgumiem ir šis skaistais kristāla trauks. Mana latviešu vecmāmiņa – skolotāja un uzņēmēja, – kas devas pensijā tikai 81 gada vecumā, mācīja man pazīt sēnes un ievākt ārstniecības augus skaistajos ziemeļu mežos. Manas saknes ir daudzveidīgas un aptver dažādas valstis. Šajā dažādībā es rodu spēku un iedvesmu izdzīvot pati savu stāstu. Mans latviešu tēvs, socioloģijas profesors, teic, ka ikvienu personību veido trīs pamatlietas – saknes (no kurienes mēs nākam), mērķi (kurp vēlamies doties) un nemitīga pārvērtēšana (vai mēs tiešām darām visu, ko spējam). Trešdaļa manis sakņojas pagātnes stāstos, taču divas trešdaļas veido ceļš pretī nezināmajam – jaunas idejas, iespējas, izaicinājumi un iedvesma.

DĀVIS, STĀSTA PASAULEI PAR MÁDARU. UN ARĪ PAR LATVIJU 

Šajā bildē gan tās nevar redzēt, taču, apsverot domu pārcelties atpakaļ uz Latviju pēc vairāku gadu prombūtnes, manā prātā nemitīgi vīdēja bildes ar manām ģimenes mājām. Tāpat kā sajūtas, kuras raksturoja manu bērnību un pirmsskolas vecumu. Atceros spēlēšanos laukā no agra rīta līdz vēlam vakaram. Neatkarīgi no laikapstākļiem. Vārtīšanos rudens lapās, kāpšanu kokos. Svaigus dārzeņus no pašu dārza, iešanu līdzi mammai sēnēs un palīdzēšanu ēst gatavošanā. Braukšanu ar trīsriteni un šaušanu ar tēva taisīto loku. Āra sauso tualeti, no kuras varēja vērot zvaigžņotās nakts debesis. Vizināšanos ar ragavām un traki sasalušas bikses, kad beidzot mani iesauca mājās. Un visām šīm atmiņām fonā es vienmēr redzu savu bērnības māju, kuru tagad kopā ar vecākiem restaurējam, lai arī maniem topošajiem un mana brāļa un māsas esošajiem bērniem varētu būt tādas pašas atmiņas. Ak, jā. Šo māju nosaukums ir Mārsilas, un mana mīļākā tēja ir mārsila tēja.

 

Spēku un brīvības sajūtu Latvijas dzimšanas dienā!
Tava MÁDARA