SASNIEGT VAIRĀK AR MAZĀK

Pilnība tiek sasniegta ne tad, kad vairs nav ko pievienot, bet gan tad, kad vairs nav ko atņemt... Šķiet, mūsdienās lielākais izaicinājums mums visiem ir iemācīties, kā dzīvot ar mazāk. Kaut kā loģiski tas šķiet ceļš uz brīvību – no resursu pārizmantošanas un dabas piesārņošanas brīvu planētu, brīvību mums pašiem no nemitīgās dzīšanās pēc vairāk un brīvību no sajūtas, ka ir par maz. Iedomājies, cik gan daudz enerģijas, laika un naudas mēs varētu ietaupīt, ja vien saprastu, ka mums nevajag lielāko daļu lietu, pēc kurām dzenamies. Mēs visi zinām, ka “mazāk ir vairāk”, bet cik gan daudzi no mums to praktizē dzīvē?

Tā kā es ceļoju apmēram pusi gada (nu labi, varbūt pat vairāk, man vienkārši ir grūti paskatīties patiesībai acīs un aptvert patieso manis radīto CO2 izmešu daudzumu), laika gaitā esmu samazinājusi savu kosmētikas somiņas saturu līdz minimumam. Kuram gan patīk staipīt visas tās pudelītes un to radītos kilogramus sev līdzi pa pasauli... Bet brīdi, kad man jau likās, ka esmu sasniegusi diezgan meistarīgu minimālisma līmeni, radās jauns izaicinājums. Devos desmit dienu ceļojumā uz meditācijas un tējas skolu un nolēmu ņemt līdzi tikai pašu nepieciešamāko, tādējādi no liekā cerot atbrīvot arī prātu. Izaicināju sevi, paredzot vietu tikai vienam sejas kopšanas līdzeklim. Noliku sev priekšā visus ikdienā lietojamos līdzekļus un mēģināju saprast, kurš tad ir vissvarīgākais un par kura iztukšošanos gan es, gan mana sejas āda ir visbēdīgākā.

Pusi savas dzīves esmu mācījusies sadzīvot ar īsti neārstējamu ādas dermatītu un apsārtumu deguna un mutes apvidū. Nelīdzēja arī neskaitāmas vizītes pie ādas ārsta – tās tikai radīja vēl lielāku apjukumu. Ārstes slēdziens, ka mana sejas āda ir ļoti jutīga pret laikapstākļu maiņām un Latvijas klimats tai nav piemērots, īsti neizklausījās pēc risinājuma. Jā, lai arī Rīgas apkārtnē esošo purvu radītais mitrums manai ādai nenāca par labu, tā bija pilsēta, kurā tobrīd dzīvoju.

Infinity drops novērsa gan apsārtumu, gan ādas nelīdzenumu tikai dažās nedēļās. Kopš tā brīža esam nešķirami. Esmu gandrīz nokavējusi lidojumu, lai tikai paņemtu vērtīgo pudelīti līdzi somā. Esmu arī novērojusi apsārtuma atjaunošanos, kad tālā ceļojumā beidzās krājumi un pāris nedēļas nācās iztikt bez šī pamatlīdzekļa manā ikdienas sejas kopšanas rutīnā. Arī šajā ceļojumā uz tējas skolu Taivānā, kur mitrums kopā ar karstums radīja pamatīgu svīšanu, tas izrādījās vispiemērotākais līdzeklis. Daudzas meditācijā un tējas ceremonijās pavadītās stundas radīja vēlmi uz ādas klāt kaut ko vieglu un nemanāmu, bet iedarbīgu. Infinity drops ļāva man justies viegli – kā bez kopjošās kosmētikas –, tajā pašā laikā lieliski pasargāja ādu no mainīgajiem laikapstākļiem un vides ietekmes.