Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies").
Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat noteikumiem - Lietošanas Noteikumi.
Vai tavs saules aizsargkrēms ir kaitīgs?
SAULES SĒRIJA
Izvēlēties labāko saules aizsargkrēmu, kad veikalu plaukti teju lūst no plašā piedāvājuma, nav tas vieglākais uzdevums. Pastāv divi SPF filtru veidi – dabīgie un ķīmiskie, taču viens no tiem var radīt visai bēdīgas sekas. Uzzini sastāvdaļas, no kurām uzmanīties!
Vasara ir laiks, kad elpojam vienā ritmā ar dabu un gūstam visspilgtāko pieredzi no vienkāršas būšanas ārā – prom no mūriem, sastrēgumu satiksmes un plānotājā degošiem termiņiem. Pludmales ballītes, saules peldes, pikniki ar draugiem un zeltains iedegums – šie momenti veido vasaras atmiņu albumu, ko noglabājam līdz nākamajai siltajai sezonai. Taču lieta, ko šajā albumā noteikti negribam iekļaut, ir UV staru graujošā ietekme uz ādu – apdegumi, priekšlaicīga novecošanās, elastības zudums vai pat ādas vēzis. Lai no tā izvairītos, saules aizsargkrēms ir neapšaubāms must have. Taču ir būtiski zināt, ka pastāv divi saules aizsarfiltru veidi – dabīgie un ķīmiskie, turklāt otrie var būtiski kaitēt tavai ādai un veselībai kopumā. Droša sauļošanās ir ārkārtīgi svarīga, tomēr daži aizsargkrēmi var sniegt vairāk ļaunuma kā labuma.
KĀDA IR ATŠĶIRĪBA STARP
DABĪGAJIEM UN ĶĪMISKAJIEM FILTRIEM?
Dabīgie filtri (saukti arī par fiziskajiem un minerālfiltriem)
ir tikai divi – dabīgie minerāli cinka oksīds vai titāna dioksīds. Tie neiekļūst ādā, bet veido aizsargkārtiņu, kas fiziski atstaro UV starus. Viens pats cinka oksīds, kas ir arī MÁDARA saules aizsargkrēmu pamatā, spēj nodrošināt plaša spektra aizsardzību – tie pasargā gan no UVB, gan UVA starojuma. Dabīgie saules aizsarglīdzekļi darbojas kopš uzklāšanas brīža. Iespējams, atmiņā palikuši kādreizējie dabīgo saules aizsargkrēmu mīnusi – ķepīgas, biezas un grūti uzklājamas tekstūras, kas uz ādas atstāja baltu krēma kārtiņu. Par laimi, šī nu ir vēsture, jo jaunie un dabīgie SPF krēmi pieejami ar smalki zīdainām tekstūrām, izsmalcinātiem aromātiem un uz ādas ir pilnībā nemanāmi.
ir tikai divi – dabīgie minerāli cinka oksīds vai titāna dioksīds. Tie neiekļūst ādā, bet veido aizsargkārtiņu, kas fiziski atstaro UV starus. Viens pats cinka oksīds, kas ir arī MÁDARA saules aizsargkrēmu pamatā, spēj nodrošināt plaša spektra aizsardzību – tie pasargā gan no UVB, gan UVA starojuma. Dabīgie saules aizsarglīdzekļi darbojas kopš uzklāšanas brīža. Iespējams, atmiņā palikuši kādreizējie dabīgo saules aizsargkrēmu mīnusi – ķepīgas, biezas un grūti uzklājamas tekstūras, kas uz ādas atstāja baltu krēma kārtiņu. Par laimi, šī nu ir vēsture, jo jaunie un dabīgie SPF krēmi pieejami ar smalki zīdainām tekstūrām, izsmalcinātiem aromātiem un uz ādas ir pilnībā nemanāmi.
Ķīmiskie filtri (saukti arī par sintētiskajiem un organiskajiem)
iesūcas ādā, absorbējot UV starus. Ņem vērā, ka viens ķīmiskais filtrs nenodrošina pilnīgu UV aizsardzību, tādēļ formulās tiek apvienoti vairāki. Šie filtri nereti saistās ar augstāku alerģijas risku un tendenci ģenerēt brīvos radikāļus. Atsevišķi ķīmiskie filtri var negatīvi ietekmēt endokrīno sistēmu, izjaucot hormonu līdzsvaru un pat iespaidojot auglību. Ķīmiskie filtri nonāk ne tikai vidē, bet arī asinīs un pat mātes pienā. Īpaši bīstami hormonālai iedarbībai ir pakļaut bērnus un pusaudžus, tāpēc vienmēr rūpīgi izvērtē kosmētikas sastāvu.
Kā izrādās, šie filtri nodara postu arī dabai. 1. maijā Havaju salas kļuva par pirmo ASV štatu, kas lēma par labu aizliegumam pārdot ķīmiskos saules aizsargkrēmus. Noskaidrots, ka tādas sastāvdaļas kā oksibenzons un oktinoksāts ir ļoti bīstamas okeāna ekosistēmai un ir galvenais iemesls koraļļu rifu izbalēšanai un izzušanai.
iesūcas ādā, absorbējot UV starus. Ņem vērā, ka viens ķīmiskais filtrs nenodrošina pilnīgu UV aizsardzību, tādēļ formulās tiek apvienoti vairāki. Šie filtri nereti saistās ar augstāku alerģijas risku un tendenci ģenerēt brīvos radikāļus. Atsevišķi ķīmiskie filtri var negatīvi ietekmēt endokrīno sistēmu, izjaucot hormonu līdzsvaru un pat iespaidojot auglību. Ķīmiskie filtri nonāk ne tikai vidē, bet arī asinīs un pat mātes pienā. Īpaši bīstami hormonālai iedarbībai ir pakļaut bērnus un pusaudžus, tāpēc vienmēr rūpīgi izvērtē kosmētikas sastāvu.
Kā izrādās, šie filtri nodara postu arī dabai. 1. maijā Havaju salas kļuva par pirmo ASV štatu, kas lēma par labu aizliegumam pārdot ķīmiskos saules aizsargkrēmus. Noskaidrots, ka tādas sastāvdaļas kā oksibenzons un oktinoksāts ir ļoti bīstamas okeāna ekosistēmai un ir galvenais iemesls koraļļu rifu izbalēšanai un izzušanai.
MELNAIS SARAKSTS
Sauļojies gudri! Piesargies no šīm krēmu sastāvdaļām un izbaudi drošu vasaru.
Oxybenzone (Benzophenone-3)
Saskaņā ar EWG (Environmental Working Group) pētījumiem, šī ķīmisko saules aizsargkrēmu sastāvdaļa, kas konstatēta arī mātes pienā1, sagādā visvairāk raižu. Oksibenzons var negatīvi ietekmēt endokrīno sistēmu2 un ir saistīts ar endometriozes risku sievietēm3. Tas mēdz izraisīt alerģiskas reakcijas4.
Octinoxate (Ethylhexyl Methoxycinnamate)
Arī šī ķīmiskā sastāvdaļa ir atrasta cilvēku organismā, tajā skaitā arī mātes pienā1. Pētījumi uzrāda iespējamu fotoalerģisku un alergēnisku reakciju4, ietekmi uz hormonu darbību un reproduktīvo sistēmu5.
Octocrylene (Octocrilene)
Oktokrilēns ir saules aizsargkrēmos bieži sastopama sastāvdaļa, kas var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas6.
Saskaņā ar EWG (Environmental Working Group) pētījumiem, šī ķīmisko saules aizsargkrēmu sastāvdaļa, kas konstatēta arī mātes pienā1, sagādā visvairāk raižu. Oksibenzons var negatīvi ietekmēt endokrīno sistēmu2 un ir saistīts ar endometriozes risku sievietēm3. Tas mēdz izraisīt alerģiskas reakcijas4.
Octinoxate (Ethylhexyl Methoxycinnamate)
Arī šī ķīmiskā sastāvdaļa ir atrasta cilvēku organismā, tajā skaitā arī mātes pienā1. Pētījumi uzrāda iespējamu fotoalerģisku un alergēnisku reakciju4, ietekmi uz hormonu darbību un reproduktīvo sistēmu5.
Octocrylene (Octocrilene)
Oktokrilēns ir saules aizsargkrēmos bieži sastopama sastāvdaļa, kas var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas6.
Avobenzone (Butyl Methoxydibenzoylmethane)
Tā kā avobenzons absorbē plašu UV staru spektru, tas ir bieži sastopams ķīmiskajos saules aizsargkrēmos. Taču pētnieki noskaidrojuši, ka šī viela saules ietekmē sadalās, veicinot brīvo radikāļu veidošanos ādā. To saista arī ar imunotoksicitāti vai alerģijām7.
Homosalate (Benzoic acid, 2-hydroxy-, 3,3,5-trimethylcyclohexyl ester)
Viens no ķīmiskā kokteiļa, kas ticis konstatēts mātes pienā1. Ir pierādījumi, ka šī sastāvdaļa var ietekmēt estrogēna (sievišķā hormona), androgēna (vīrišķā hormona) un progesterona (sieviešu dzimumhormona, liela nozīme grūtniecības norisē) līmeņus8.
Ethylhexyl Salicylate (Octisalate)
Laboratorijas pētījumos pierādīts, ka šī viela kairina ādu9, tikušas novērotas arī alerģiskas ādas reakcijas10.
Tā kā avobenzons absorbē plašu UV staru spektru, tas ir bieži sastopams ķīmiskajos saules aizsargkrēmos. Taču pētnieki noskaidrojuši, ka šī viela saules ietekmē sadalās, veicinot brīvo radikāļu veidošanos ādā. To saista arī ar imunotoksicitāti vai alerģijām7.
Homosalate (Benzoic acid, 2-hydroxy-, 3,3,5-trimethylcyclohexyl ester)
Viens no ķīmiskā kokteiļa, kas ticis konstatēts mātes pienā1. Ir pierādījumi, ka šī sastāvdaļa var ietekmēt estrogēna (sievišķā hormona), androgēna (vīrišķā hormona) un progesterona (sieviešu dzimumhormona, liela nozīme grūtniecības norisē) līmeņus8.
Ethylhexyl Salicylate (Octisalate)
Laboratorijas pētījumos pierādīts, ka šī viela kairina ādu9, tikušas novērotas arī alerģiskas ādas reakcijas10.
ŅEM VĒRĀ
Formulām pievienoti minerālfiltri nemazina ķīmisko filtru radītos riskus. Ķīmiskie filtri tiek dēvēti arī par organiskajiem – tas tādēļ, ka tie iegūti organiskās sintēzes ceļā, nevis tādēļ, ka to pamatā būtu dabīgas sastāvdaļas.
NODERĪGI RESURSI
Visaptverošs Dānijas zinātnieku pētījums par UV filtriem un to ietekmi uz veselību un vidi (2015). EWG (Environmental Working Group) jeb Vides Darba Grupas (ASV) veidotais populārāko UV filtru un ar tiem saistīto risku apkopojums.
ĀDAI UN PLANĒTAI DRAUDZĪGI SPF PRODUKTI
AVOTI
(1) Schlumpf M, Kypke K, Birchler M, Durrer S, Faass O, et al. 2008. Endocrine Active UV Filters: Developmental Toxicity and Exposure Through Breast Milk. Chimia 62: 1-7.
(2) Kunz PY, Galicia HF, Fent K. 2006. Comparison of in vitro and in vivo estrogenic activity of UV filters in fish. Toxicol Sci 90(2): 349-361.
(3) Kunisue, T. 2012. Environmental Science and Technology.
(4) Rodriguez E, Valbuena MC, Rey M, Porras de Quintana L. 2006. Causal agents of photoallergic contact dermatitis diagnosed in the national institute of dermatology of Colombia. Photodermatol Photoimmunol Photomed 22(4): 189-192.
(5) Schneider S, Deckardt K, Hellwig J, Mellert W, Schulte S, van Ravenzwaay B. "Octyl methoxycinnamate: two generation reproduction toxicity in Wistar rats by dietary administration."
(6) de Groot AC, Roberts DW. 2014. Contact and photocontact allergy to octocrylene: a review. Contact Dermatitis. 70(14):193-204.
(7) Stitt WZD, Scott GA, Martin RE, Gaspari AA. 1996. Multiple chemical sensitivities, including inatrogenic allergic contact dermatitis, in a patient with chronic actinic dermatitis: implication for management. American Journal of Contact Dermatitis 7(3): 166-170.; Buckley D, Wayte J, O.
(8) Krause M, Kilt A, Blomberg Jensen M, et al. 2012. Sunscreens: are they beneficial for health? An overview of endocrine disrupting properties of UV-filters. Int J Andrology. 424–436.
(9) Walters KA, Brain KR, Howes D, et al. 1997. Percutaneous penetration of octyl salicylate from representative sunscreen formulations through human skin in vitro. 1219-1225.
(10) Singh M, Beck MH. 2007. Octyl Salicylate: a new contact sensitivity. Contact Dermatitis.
(1) Schlumpf M, Kypke K, Birchler M, Durrer S, Faass O, et al. 2008. Endocrine Active UV Filters: Developmental Toxicity and Exposure Through Breast Milk. Chimia 62: 1-7.
(2) Kunz PY, Galicia HF, Fent K. 2006. Comparison of in vitro and in vivo estrogenic activity of UV filters in fish. Toxicol Sci 90(2): 349-361.
(3) Kunisue, T. 2012. Environmental Science and Technology.
(4) Rodriguez E, Valbuena MC, Rey M, Porras de Quintana L. 2006. Causal agents of photoallergic contact dermatitis diagnosed in the national institute of dermatology of Colombia. Photodermatol Photoimmunol Photomed 22(4): 189-192.
(5) Schneider S, Deckardt K, Hellwig J, Mellert W, Schulte S, van Ravenzwaay B. "Octyl methoxycinnamate: two generation reproduction toxicity in Wistar rats by dietary administration."
(6) de Groot AC, Roberts DW. 2014. Contact and photocontact allergy to octocrylene: a review. Contact Dermatitis. 70(14):193-204.
(7) Stitt WZD, Scott GA, Martin RE, Gaspari AA. 1996. Multiple chemical sensitivities, including inatrogenic allergic contact dermatitis, in a patient with chronic actinic dermatitis: implication for management. American Journal of Contact Dermatitis 7(3): 166-170.; Buckley D, Wayte J, O.
(8) Krause M, Kilt A, Blomberg Jensen M, et al. 2012. Sunscreens: are they beneficial for health? An overview of endocrine disrupting properties of UV-filters. Int J Andrology. 424–436.
(9) Walters KA, Brain KR, Howes D, et al. 1997. Percutaneous penetration of octyl salicylate from representative sunscreen formulations through human skin in vitro. 1219-1225.
(10) Singh M, Beck MH. 2007. Octyl Salicylate: a new contact sensitivity. Contact Dermatitis.
Komentāri
Lai komentētu, tev jābūt reģistrētam lietotājam. Ienākt vai reģistrēties