AUTORS LIVA OLINA

Vairāk par dabīgu kosmētiku
Kas seko aiz dabīgās kosmētikas?

Džemperis no second hand veikala par dažiem eiro kombinācijā ar nenovērtējamu attieksmi.
Foto: Vika Anisko

Mēs dzīvojam interesantā laikā, kad pārprodukcija liek mums izdarīt sarežģītas izvēles. Pasaule šobrīd piedāvā tik daudz lietu, ka var noreibt, mēģinot atrast īsto. Šis ir arī laiks, kad skaļāk nekā jebkad nauda ir kļuvusi par mūsu balsi, jo – ko mēs pērkam, to atbalstām. Un par laimi izvēles iespējas mums ir. Izvēles, kas sniedzas daudz tālāk par dabīgu kosmētiku. Šodien varam iegādāties gandrīz visu ar ilgtspējīgu, ētisku un atpakaļ saņemamu pievienoto vērtību. Un tas padara mūsu dzīvi daudz vienkāršāku, jo lielākā daļa lietu mūsdienu pasaulē nekvalificējas “esi labs, pērc labu, dari labu” kategorijai.

Vairāk nekā pirms gada sirds mani aizveda dzīvot uz Parīzi. Nav jau tā, ka agrāk nekur nebiju bijusi, bet pirmo reizi dzīvoju tik daudzveidīga skaistuma ietverta. Skatlogu vērošana kļuva par manu lielpilsētas izklaidi, novedot tuvu izmisumam, jo man gribējās burtiski visu. Sāka likties, ka pilsēta mani lēnām ievelk sevī un es emocionāli pazūdu. Līdz vienā dienā kaut kas noklikšķēja un es pēkšņi atradu karti, tādu kā kompasu, kā virzīties cauri šim patērētāju laikam.

Vienmēr esmu bijusi vintage un second hand apģērba piekritēja. Man patīk lietas ar dvēseli un stāstu. Un man patīk valkāt savu draugu drēbes, jo tas man liek justies blakus, pat esot prom. Es vairāk domāju par šo cilvēku, un ir jauki domāt par draugiem. Bērnība laukos uz šķīvja nolika to, kas auga dārzā. No meitenes par sievieti mani uzaudzināja “Madaras” komanda, iemācot pievērst vēl vairāk uzmanības savām ikdienas izvēlēm. Esmu pat dzīvojusi džungļos, izmantojusi saules baterijas, sūknējusi ūdeni no pazemes ... Izrādās, mana karte, mans kompass man vienmēr ir bijis kabatā! Kāpēc gan es pēkšņi skraidu apkārt kā pazudusi? Tas bija strikts lēmums: iegādāties tikai ilgspējīgu, ētisku, vintage vai second hand apģērbu, bet tas diezgan drīz pārņēma arī citas jomas manā dzīvē. Kas reiz sākās kā gudrāka apģērba izvēle, nu ietekmē visu. Izrādās, ir tik daudz vietu pilsētā, kur uzpildīt savu līdzpaņemto ūdens pudeli. Izrādās, ir rotas, kas ir radītas no tehnoloģijās izmantota, vēlāk savākta un pārstrādāta zelta. Mums ir iespēja iegādāties pārtiku no pašu zemnieku rokām lielpilsētu centros. Mums ir izlasīto grāmatu apmaiņas punkti. Mums pat ir komposta kastes Parīzes centrā!

Adīts džemperis no second hand veikala par 4 eiro un aizņemtas pidžamas bikses, jo tā bija svētdiena un svētdienas ir paredzētas pavadīt pidžamās.
Foto: Vika Anisko

Līdz ar iepirkšanās paradumu maiņu es pieņēmu lēmumu arī ar savu profesionālo darbību – vai tā būtu rakstīšana, vai modelēšana – atbalstīt tikai zīmolus un lietas, kas ir labas kopējai nākotnei. Interesanti, ka manā dzīvē ienāca līdzīgi domājoši cilvēki un projekti. Es pat nokļuvu franču žurnālā “Vogue”, atbalstot savu draugu ilgtspējīgo apģērbu zīmolu. Un ticiet man – diezin vai es tur citādāk nonāktu, lai arī cik ļoti es censtos ... Kaut kā neviļus sāka likties, ka notiek vienreizējas lietas, ja vien klausām savai sirdsbalsij.

Es vienmēr biju domājusi, ka vajag pārcelties tuvāk dabai un prom no pilsētas, lai dzīvotu vēl videi draudzīgāk. Bet izrādījās, ka lielpilsētas kontrasts atmodināja manu zaļo būtību vairāk nekā jebkad agrāk. Varbūt tāpēc, ka man nav blakus skaista meža, kurā noslēpties no skarbās realitātes. Šobrīd viss ir manā acu priekšā kā uz delnas – tas pārtēriņš, tas haoss, tā vienaldzība ... Bet mēs nedrīkstam to ignorēt. Mums jāiet un jādara vislabākais iespējamais. Jo jebkurā, un es atkārtoju, jebkurā jomā ir zīmoli un iespējas atbalstīt un izvēlēties labāku nākotni, mazinot aiz sevis atstāto nospiedumu uz zemes. Tas patiešām sniedzas daudz tālāk par dabīgu kosmētiku. Kāds būs tavs nākamais solis?